Virsrakstā uzdotais jautājums apzināti ir nekorekts un ir zināmā mērā provokatīvs, taču šoreiz tas labi kalpo mūsu nolūkam. Proti, parādīt atšķirības starp šiem agregātiem un to uzdevumiem, kā arī noskaidrot labākos risinājumus, lai nodrošinātu komfortablu klimatu telpās.
Eksistē vairākas iekārtas, kas rūpējas par gaisa kvalitāti telpās. Parasti šajā jomā tiek runāts par kondicionieriem, rekuperatoriem, kā arī siltumsūkņiem. Gaisa kvalitātes jēdziens savukārt sastāv no daudziem to veidojošiem faktoriem, starp kuriem kā būtiskākos var nosaukt gaisa temperatūru, relatīvo mitrumu, kā arī oglekļa dioksīda jeb CO2 saturu gaisā.
Paaugstināts mitrums un CO2 saturs ir īpaši raksturīgs telpām ar nepietiekamu ventilāciju, kur netiek nodrošināta pilnvērtīga gaisa apmaiņa un svaiga gaisa pieplūde. Svaiga gaisa trūkums jeb bezgaiss ilgstošā laika periodā telpu iemītniekiem var radīt veselības traucējumus, kā arī radīt labvēlīgu augsni pelējuma sēnītes invāzijai un attīstībai, tādēļ ir jāparūpējas par pietiekamu telpu ventilāciju. Tāpat, lai justos komfortabli, nepieciešams nodrošināt telpās optimālu temperatūru. Par to jau rūpējas telpu apsildes un dzesēšanas ierīces.
SVARĪGI! Cilvēki diezgan bieži mēdz jaukt dažādu iekārtu funkcijas, maldīgi uzskatot, ka, piemēram, kondicionieris ne tikai dzesē gaisu, bet arī nodrošina ventilāciju. TĀ NAV!
Kondicionieri veic TIKAI ar telpās esošā gaisa dzesēšanu, bet neveic gaisa apmaiņu, par to savukārt rūpējas ventilācijas iekārtas. Tas pats attiecināms arī uz siltumsūkņiem – līdzīgi kondicionieriem, arī siltumsūkņu uzdevums ir tikai gaisa temperatūras regulēšana telpās. Vienīgi, atšķirībā no kondicionieriem, siltumsūkņi spēj telpas gan dzesēt vasarā, gan sildīt ziemā.
"Cilvēki diezgan bieži mēdz jaukt dažādu iekārtu funkcijas, maldīgi uzskatot, ka, piemēram, kondicionieris ne tikai dzesē gaisu, bet arī nodrošina ventilāciju. Tā nav!"
Vislabākais risinājums – abu funkciju apvienošana
Ventilāciju var veikt dažādi – izmantojot centralizētās, iebūvētās ventilācijas sistēmas, vēdinot telpas ar regulāri atvērtu logu palīdzību, vai izmantojot decentralizētās ventilācijas iekārtas ar siltuma rekuperācijas funkciju jeb rekuperatorus. Kādu risinājumu katrā gadījumā izvēlēties, tas jau atkarīgs no ēkas īpašnieka vēlmēm un iespējām, kā arī pašas ēkas funkcijām un citiem parametriem.
Vien jāņem vērā, ka parastas ventilācijas laikā pa atvērtiem logiem ārā izplūst ļoti liels siltuma daudzums, kas būtiski palielina telpu apsildīšanai patērējamās siltumenerģijas daudzumu un līdz ar to arī ievērojami paaugstina izmaksas. Izmantojot rekuperatorus, vairums zaudētā siltuma tiek atgūts, izplūstošajam siltajam gaisam uzsildot ieplūstošo vēso gaisu. Līdz ar to šīs energoefektīvās ierīces nodrošina gan pilnvērtīgu gaisa apmaiņu telpās, gan ļauj līdz minimumam samazināt ventilācijas procesā rodošos siltuma zudumus (līdz pat 90%). Tā ir galvenā rekuperācijas iekārtu priekšrocība.
Ja telpās ir uzstādīta centralizētā ventilācijas sistēma, kas nodrošina pietiekamu gaisa ventilāciju, labs risinājums ir kondicioniera uzstādīšana un savienošana ar šo sistēmu. Šāds paņēmiens neļaus telpās esošajam gaisam vasarās pārkarst. Bet gadījumos, kad centralizētās ventilācijas sistēmas nav (vai tā neapkalpo visas ēkas telpas), var izmantot rekuperatora un kondicioniera kombināciju, proti, ir iespējams iegādāties iekārtas, kas vasarā palīdzēs konkrētās telpās saglabāt maksimāli vēsu gaisu, paralēli nodrošinot nepieciešamo svaiga gaisa pieplūdi. Šajā gadījumā darbojas tas pats princips kā ziemā, tikai pretējā virzienā. Ieplūstošais karstais gaiss pirms nonākšanas telpā rekuperatorā tiks atdzesēts uz izplūstošā vēsākā gaisa rēķina, līdz ar ko kondicioniera noslodze un tā patērētās elektroenerģijas daudzums samazināsies.
Līdz ar to var secināt, ka vislabākais (un reizē izdevīgākais) risinājums optimāla klimata nodrošināšanai telpās ir ventilācijas un temperatūras regulēšanas ierīču apvienojums. Katra veic savus uzdevumus, bet kombinācijā tiek nodrošināts maksimāls pozitīvs efekts – patīkama un veselīga klimata nodrošināšana telpās.
